Vācija – Astronomijas un optiskie instrumenti – GSSAC Universal Network of Telescope Arrays (GUNTA)

Vācijas Kosmosa aģentūra Vācijas Aviācijas un Kosmosa centra biedrībā (RFA im DLR e.V.), šajā gadījumā Pasaules kosmisko objektu novērošanas nodaļā, plāno ietaupīt trīs "GSSAC Universālā teleskopu masīvu tīkla" ietvaros trīs pilnīgi apmērotas (tehnoloģiju gatavības līmenis 9, nav (jauna) attīstība) teleskopu masīvu sistēmas pasīvoptiskām novērojumiem (detekcija un sekošana) kosmiskajiem atkritumiem, ieskaitot piemērotus (globālus) vietas, kontroles sistēmas un vadības programmatūru, kā arī pēc tam sistēmu uzturēšanu (operācijas un vadības programmatūra jau ir veiksmīgi izmantota eksistējošajās (referenču) sistēmās). Šī projekta mērķis ir globāli izvietot trīs teleskopu masīvu sistēmas, lai tās jaunatklātu un sekojot objektiem Zemes orbītā, to iekļaujot pastāvīgajā sensoru tīklā un operatīvi to izmantojot. Šīs sistēmas jāsaistītas ar Vācijas kosmiskā objektu novērošanas centru (WRLageZ) un jāsniedz iespējami precīzi novērojumu dati (leņķiskās koordinātes un redzamais spožums) iespējami maziem objektiem zemās Zemes orbītā (LEO), vidējās Zemes orbītā (MEO) (piemēram, Galileo) un ģeostacionārās Zemes orbītā (GEO). Sistēmām jābūt izstrādātiem pilnīgi automatizētajam mērīšanas režīmam un jāspēj izpildīt no WRLageZ centrāli pasūtītos novērojumus neatkarīgi, ņemot vērā vides ietekmes un sistēmu drošību. Šajā gadījumā mērīšanas dati jāapstrādā pilnīgi automatizēti un jāpiedāvā WRLageZ standartizētajā formātā (TDM formātā) praktiski reālajā laikā. Sistēmām nav konkrēti norādīta prasība. Iegūtās orbītas dati jāiekļauj WRLageZ izveidotajā orbītas datu katalogā un jādalās ar izvēlētām nacionālām un starptautiskām partneriem. Šie dati veido arī pamatu nacionālo spēju attīstībai operatīvajai kosmiskā novērošanas jomā pasīvoptiskajiem novērojumiem. Regulāra novērojumu objektiem tuvāk Zemes orbītas novērojumi sniedz vērtīgu ieguldījumu kosmiskā satiksmes pārvaldībā un kosmiskās izmantojuma ilgtspējīgajā izmantojumā, tādējādi precīzāk novērtējot tuvināšanos un samazinot izvairīšanās manevru skaitu. Kā galamērķi ir domāti vietas ārpus Vācijas Federatīvās Republikas. Kā orientējošais rādītājs varētu būt šādas reģionas: Japāna/Dienvidkoreja, Austrālija/Jaunzēlande, Dienvidāfrika, Dienvidamerika, Meksika. Konkrēti ir paredzētas šādas aktivitātes: a. vietas nodrošināšana sadarbībā ar uzdevuma devēju. b. sistēmu pārvadāšana, instalācija un validācija galamērķa vietā ārpus Eiropas. c. nodrošināšana uzturēšanai un darbības vidē pirmo gadu pēc sistēmu pārņemšanas, kā arī papildus divām opcijām, katra 5 gadu uzturēšanai un darbības vidē projekta ietvaros. d. darbinieku apmācība sistēmas darbībai. Uzdevuma izpildīšanai paredzēts laika posms līdz 18-30 mēnešiem, iespējams, sākot no novembra 2026.